nočārkstēt
‡ nuočãrkstêt Dunika, für einen Moment hörbar sein (von einem heiseren Gekrächze): viņam rīklē kaut kas nuočārkstēja, un tad viņš bija beigts. Vgl. nùočārkstêtiês ME. II, 770.
Avots: EH II, 37
Avots: EH II, 37
'nočārkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: