nočabēt
nùočabêt, intr., eine kurze Weile rascheln, rauschen: salmi tik nuočabēja MWM. VIII, 18. Ähnlich auch das Refl. - tiês: krūmi nuočabas dzinējiem nuo jauna MWM. VII, 425.
Avots: ME II, 769
Avots: ME II, 769
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nočabēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nočabēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: