noģidis
nùoģidis (part. praet.),
1) zerlumpt, zerfetzt:
viņš iet nuoplīsis un nuoģidis Pav. [vgl. izģidis];
2) part. praet. zu nùoģist.
Avots: ME II, 790
1) zerlumpt, zerfetzt:
viņš iet nuoplīsis un nuoģidis Pav. [vgl. izģidis];
2) part. praet. zu nùoģist.
Avots: ME II, 790