noķēpāt
nùoķẽ̦pât,
2): auch Nötk., Warkl;
5): nicht gründlich auflesen
Nötk.: tikai pārstaigāts un nuoķē̦pāts.
Avots: EH II, 59
2): auch Nötk., Warkl;
5): nicht gründlich auflesen
Nötk.: tikai pārstaigāts un nuoķē̦pāts.
Avots: EH II, 59
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noķēpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noķēpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
noķēpāt
[nùoķẽ̦pât,
1) sich mit Schmutz bedecken
Salis;
2) (mit schmutzeigen Füssen od. Händen) besulden:
netīriem pirkstiem nuoķē̦pājis baltuo galdautu Lennew., Degunen, Segew., Sermus, Nitau, Sessw., Behnen, Ermes, Plm., Lis., Selsau, Sauken, Ringmundshof, Kursiten, Autz, Serben, Siuxt, Lesten, Ekau, Stenden, Grünwald, Laud., Drobbusch, Lös., Ipiķi, Grünh., Ruhental, Salgaln, Burtn. ar māliem nuoķē̦pāju pirkstus N. - Peb., Jürg.;
3) verwirren:
jauns pļāvējs nuoķē̦pā labību Jürg.;
4) verleumden:
n. savus kaimiņus Luttringen;
5) verderben
(tr.): aude̦klu nuoķē̦pās vien Neu - Wohlfahrt; kādu darbu nuoķē̦pājis ir tas, kas tuo iesācis, bet nav pabeidzis Neu - Bilskenshof;
6) von oben abnehmen:
n. pienu, krējumu nuo virsas C.; "schnell aufessen" Breslau. Refl. - tiês,
1) sich besulden
Nötk.;
2) eine Zeitlang trödelnd nichts Gescheites zustande bringen:
ve̦se̦lu stundu nuoķē̦pājuos, bet nekā nepadarīju Jürg.]
Avots: ME II, 806
1) sich mit Schmutz bedecken
Salis;
2) (mit schmutzeigen Füssen od. Händen) besulden:
netīriem pirkstiem nuoķē̦pājis baltuo galdautu Lennew., Degunen, Segew., Sermus, Nitau, Sessw., Behnen, Ermes, Plm., Lis., Selsau, Sauken, Ringmundshof, Kursiten, Autz, Serben, Siuxt, Lesten, Ekau, Stenden, Grünwald, Laud., Drobbusch, Lös., Ipiķi, Grünh., Ruhental, Salgaln, Burtn. ar māliem nuoķē̦pāju pirkstus N. - Peb., Jürg.;
3) verwirren:
jauns pļāvējs nuoķē̦pā labību Jürg.;
4) verleumden:
n. savus kaimiņus Luttringen;
5) verderben
(tr.): aude̦klu nuoķē̦pās vien Neu - Wohlfahrt; kādu darbu nuoķē̦pājis ir tas, kas tuo iesācis, bet nav pabeidzis Neu - Bilskenshof;
6) von oben abnehmen:
n. pienu, krējumu nuo virsas C.; "schnell aufessen" Breslau. Refl. - tiês,
1) sich besulden
Nötk.;
2) eine Zeitlang trödelnd nichts Gescheites zustande bringen:
ve̦se̦lu stundu nuoķē̦pājuos, bet nekā nepadarīju Jürg.]
Avots: ME II, 806