noķert
nùoķer̂t, ‡
2) wegstibitzen
Salis; ‡
3) unversehens bekommen
Frauenb.: nuoķēru gan ve̦lnu (von einer unangenehmen Arbeit) šuoreiz. Refl. -tiês,
1): braucējs ... tecēja kājām ķibitei pakaļ, nuoķēries pie atslejuma Dünsb. Apakš ziemassvētku egl. III, 90; ‡
2) = aplipt: n. ar pūkām Seyershof; ‡
3) zur Genüge fangen:
kaķis guļ nuoķēries peles Seyershof; ‡
4) = nùokuôstiês 2, nùokrāsuôtiês: kad nenuoķērēs gluži me̦lns, tad ielika elkšņu mizās AP.
Avots: EH II, 59
2) wegstibitzen
Salis; ‡
3) unversehens bekommen
Frauenb.: nuoķēru gan ve̦lnu (von einer unangenehmen Arbeit) šuoreiz. Refl. -tiês,
1): braucējs ... tecēja kājām ķibitei pakaļ, nuoķēries pie atslejuma Dünsb. Apakš ziemassvētku egl. III, 90; ‡
2) = aplipt: n. ar pūkām Seyershof; ‡
3) zur Genüge fangen:
kaķis guļ nuoķēries peles Seyershof; ‡
4) = nùokuôstiês 2, nùokrāsuôtiês: kad nenuoķērēs gluži me̦lns, tad ielika elkšņu mizās AP.
Avots: EH II, 59