nošķilt
[nùošķil˜t,
1) abspalten:
n. akmenim malu Warkl.;
2) Feuer anschlagend abnutzen:
n. kramu, šķiltavas tâ, ka vairs nede̦r C.;
3) blitzartig sprühen
(perfektiv): ugunis (nom.) vien garacīm nuošķīla Nigr. - Refl. -tiês,
1) ohne sein Zutun, unabsichtlich abgespalten werden;
nuo krama nuošķīlās liels gabals Lis.;
2) vom Feueranschlagen sich abnutzen:
šķiltavas nuošķīlušās N.-Peb.;
3) = nùošķilt 3: gar luogu nuošķīlās zibeņi Nigr.]
Avots: ME II, 865, 866
1) abspalten:
n. akmenim malu Warkl.;
2) Feuer anschlagend abnutzen:
n. kramu, šķiltavas tâ, ka vairs nede̦r C.;
3) blitzartig sprühen
(perfektiv): ugunis (nom.) vien garacīm nuošķīla Nigr. - Refl. -tiês,
1) ohne sein Zutun, unabsichtlich abgespalten werden;
nuo krama nuošķīlās liels gabals Lis.;
2) vom Feueranschlagen sich abnutzen:
šķiltavas nuošķīlušās N.-Peb.;
3) = nùošķilt 3: gar luogu nuošķīlās zibeņi Nigr.]
Avots: ME II, 865, 866