nošķirt
nùošķir̃t, Refl. -tiês: dahinscheiden, sterben IMM. 1938 I, 556 (aus dem 17. Jahrh.).
Avots: EH II, 95
Avots: EH II, 95
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nošķirt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nošķirt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
nošķirt
nùošķir̃t, tr.,
1) absondern, abtrennen, abteilen:
sijā auzas kumeļam, ar ruociņu nuoškirdama BW. 14576. mati nuošķirti ar celīti MWM. VIII, 43. bē̦rnu nuošķirt, oft mit dem Zusatz nuo krūtīm, nuo pupa, ein Kind entwöhnen: ja nuošķirts bē̦rns vēl kādreiz pupu dabūjuot, tad viņš liels būdams uotru varuot nuoskaust Etn. lI, 144;
2) unterscheiden:
gaisma tur spuodrāka, bet labāk nuošķiŗamas arī ē̦nas Vēr. II, 667. Refl. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, auseinandergehen: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā? Kaudz. jē̦rs būšuot nuošķīries nuo aitu pulka LP. VII, 982. lai tik ļaudis nuošķiŗas Degl. it priecīgs nuošķiršuos, froh werde ich dahinscheiden GL.
Avots: ME II, 866
1) absondern, abtrennen, abteilen:
sijā auzas kumeļam, ar ruociņu nuoškirdama BW. 14576. mati nuošķirti ar celīti MWM. VIII, 43. bē̦rnu nuošķirt, oft mit dem Zusatz nuo krūtīm, nuo pupa, ein Kind entwöhnen: ja nuošķirts bē̦rns vēl kādreiz pupu dabūjuot, tad viņš liels būdams uotru varuot nuoskaust Etn. lI, 144;
2) unterscheiden:
gaisma tur spuodrāka, bet labāk nuošķiŗamas arī ē̦nas Vēr. II, 667. Refl. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, auseinandergehen: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā? Kaudz. jē̦rs būšuot nuošķīries nuo aitu pulka LP. VII, 982. lai tik ļaudis nuošķiŗas Degl. it priecīgs nuošķiršuos, froh werde ich dahinscheiden GL.
Avots: ME II, 866
nošķirtība
‡ nùošķir̃tĩba,* die Abgeschiedenheit: klusībā un nuošķirtībā dzīvuojis Janš. Dzimtene I 2 , 109.
Avots: EH II, 95
Avots: EH II, 95
nošķirtne
nuošķir̃tne, der Verschlag, die Zwischenwand: gultas augstām nuošķirtnēm atdalītas viena nuo uotras U. b.
Avots: ME II, 866
Avots: ME II, 866