nošmaulēt
nùošmaũlêt, tr., beschmutzen: bē̦rnam nuošmaulē̦ta mute Paul. Refl. -tiês, sich besabbeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuošmaulējies kâ sivē̦ns Paul.
Avots: ME II, 869
Avots: ME II, 869
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nošmaulēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nošmaulēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: