nožļirkstēt
nuôžļir̂kstêt 2 [MSil., = nùošļur̃kstêt]: tad meita nuožļirkstē̦dama (pēc naudas) pazuduse LP. VII, 1072. [kad min uz dubļuos ieme̦stu laipu, tad (ūdens) nuožļirkst vien Gramsden. izrāva kāju nuo dubļiem, ka nuožļirkstēja vien Behnen. man tâ iesita, ka nuožļirkstēja vien Vank. luoga rūts pārplīsa, ka nuožļirkstēja vien Vank., Golg., Frauenb.]
Avots: ME II, 894
Avots: ME II, 894