nožņaugt
nùožņaûgt [li. nužniaugti], tr., erwürgen: kāds cilvē̦ks raganu nuožņaudzis Etn. III, 57. [Refl. -tiês, sich erwürgen: guovs valgā nuožņaugusies Bauske.]
Avots: ME II, 894
Avots: ME II, 894
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nožņaugt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nožņaugt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: