nožņirkstēt
nùožņirkstêt, intr., einen hellen, klirrenden Schall von sich geben: iedūra iesmu zemē, tâ ka akmeņi vien nuožņirkstēja Purap. viņš pārme̦t vē̦rstuvi uz uotra lemeša, tâ ka spandas nuožņirkst Stari III, 225. [Ähnlich das refl. -tiês Oppek., Bers.]
Avots: ME II, 894
Avots: ME II, 894