nobadīt
nùobadît, ‡
3) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
puļķus zemē n. nuo vienas vietas Dunika; ‡
4) (eine gewisse Bodenfläche) durchstochern:
lai kurmji neraktu, tad ar žautru jānuobada visa zemes platība AP. ‡ Refl. -tiês,
1) einander mit den Hönern stossend verletzen od. töten:
vucini da ašņa nuobadījās Warkl. guovis badās i[r] nuobadās ar Sonnaxt;
2) eine Zeitlang (einander) mit den Hörnern stossen:
aitas nuobadās kādu laiku un tad me̦t mieru Seyershof.
Avots: EH II, 31
3) (eine Reihe von Objekten) hineinstecken:
puļķus zemē n. nuo vienas vietas Dunika; ‡
4) (eine gewisse Bodenfläche) durchstochern:
lai kurmji neraktu, tad ar žautru jānuobada visa zemes platība AP. ‡ Refl. -tiês,
1) einander mit den Hönern stossend verletzen od. töten:
vucini da ašņa nuobadījās Warkl. guovis badās i[r] nuobadās ar Sonnaxt;
2) eine Zeitlang (einander) mit den Hörnern stossen:
aitas nuobadās kādu laiku un tad me̦t mieru Seyershof.
Avots: EH II, 31