nobiktēt
nùobiktêt,
1) beichten, Beichte ablegen:
tad nuobiktējis;
2) beichten lassen, genau ausfragen
Spr.
Avots: ME II, 761
1) beichten, Beichte ablegen:
tad nuobiktējis;
2) beichten lassen, genau ausfragen
Spr.
Avots: ME II, 761
'nobiktēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: