noblākšķēt
nùoblākšķêt (unter nùoblākšêt), ‡ Refl. -tiês, ertönen (beim Fallen eines schweren Gegenstandes ins Wasser): nuoblàkšķējās 2 vien, kad akmens iekrita upē Saikava.
Avots: EH II, 32
Avots: EH II, 32
'noblākšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: