noblīkšēt
nùoblĩkšêt, Refl. -tiês: aizgāja, ka nuoblīkšējās vien Orellen. kā sita duris, tâ visa māja nuoblīkšējās ebenda.
Avots: EH II, 32
Avots: EH II, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noblīkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noblīkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
noblīkšēt
nùoblĩkš(ķ)êt, intr., gehörig platschen, poltern, knallen (eine kurze Weile): ūdens nuoblīkš pa gaisu A. XX. 722. jaunava iegāzusēs e̦ze̦rā, ka nuoblīkšķējis vien Lp. III, 103. Refl. - tiês, den genennten Schall in höherem Grade bezeichnend: ieduod pa ausi, ka nuoblīkšas vien Latv.
Avots: ME II, 763
Avots: ME II, 763