nodēdēt
nùodẽdêt,
1): kâ dūmi tur varēja n. (dahinschwinden)
pa ēkas augšu? Frauenb.; ‡
2) längere Zeit allmählich verwitternd daliegen:
uozuoli, samelnējuši un sasprē̦gājuši, jau var˙būt simtiem gadu nuodēdējuši slapjajā tumsībā Jauns. Raksti V, 364.
Avots: EH II, 39
1): kâ dūmi tur varēja n. (dahinschwinden)
pa ēkas augšu? Frauenb.; ‡
2) längere Zeit allmählich verwitternd daliegen:
uozuoli, samelnējuši un sasprē̦gājuši, jau var˙būt simtiem gadu nuodēdējuši slapjajā tumsībā Jauns. Raksti V, 364.
Avots: EH II, 39