nodūzenēt[nùodūzenêt, vertrödeln: visu cēlienu nuodūzenējuši, - ka jel kuo prātīgu būtu padarījuši! Annenburg, Garrosen, Bergfried.] Refl. - tiês, vergeblich eine verlegte Sache suchen: diezin, kur nu būs nuolicis, nevar ne atrast; nuodūzenējies vien Kleinh.Avots: ME II, 778, 779