nodzenāt

nùodze̦nât,

4): n. kārtis līdze̦nas Iw.; ‡

6) n. rudzus, ein undichtes Roggenfeld abmähen
(aus einer Handschrift).

Avots: EH II, 42

nodzenāt

nùodze̦nât, tr., freqn. zu nùodzìt,

1) ab -, wegtreiben:
mušas; [paģiras]. viņa miegu nuodze̦nājuot dzied LP. I, 103;

2) abjagen, abhetzen, abquälen:
nuodze̦nāts zirgs, cilvē̦ks;

3) verfolgen:
jau tā tavas pē̦das Vēr. II, 1461. māte pēc tevis nuodze̦nāja tiku tikām Saul.;

4) abkappen, abästen
Smit., Drsth., Laud.: nuodze̦nāju sila priedi BW. 15507. tikušam priedi cirst, gudram zarus nuodze̦nāt RKr. XVI, 225;

[5) abschälen:
n. mizu PS., C., Lis.]Refl. - tiês, für sich wegtreiben, sich abjagen.

Avots: ME II, 780

Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nodzenāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

nodzenāt

nodzenāt