Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nogriezt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nogriezt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

nogriezt

I nùogrìezt,

1): lai dievs žēlīgi nuogriež (nelaimi)! Janš. Apsk. 1903, S. 177. liêtu nevar n. Heidenfeld;

3): n. miežus ar sietu Auleja; ‡

4) schief abtreten,
nùošķiebt Sonnaxt: slikta kāja nuogriež kurpes;

5) drehend herstellen (anfertigen)
Siuxt (mit 2 ): n. valgu nuo pakulām. Refl. -tiês,

3) sich wenden, sich gestalten:
duomīgs laiks; redzēs gan, kâ nuogriêzīsies 2 Grenzhof n. FBR. XII, 16.

Avots: EH II, 47


nogriezt

I nùogrìezt, tr.,

1) abkehren, ablenken, abwenden:
nuogriezt prātu, uzmanību, valuodu uz kuo citu. lai dievs nuogriezto tādu krustu!

2) auskehren, abringen (Wäsche):
viņa skurināja nuogriezto dvieli Blaum. palags jau izskaluots un nuogriezts Janš.;

[3) absondern:
n. sietā atšķiras nuo graudiem Zaļmuiža.] Refl. - tiês,

1) sich weg-, abwenden, abfallen, abbiegen:
es ar īgnumu nuo viņa nuogriezuos. nuogriezties nuo ceļa, nuo dieva;

2) sich tüchtig drehen:
dūņas vien nuogriežas R. Sk. II, 139.

Avots: ME II, 787


nogriezt

II nùogriêzt, ‡

2) absägen
Kaltenbr., Saikava: n. virsūni, kuoku;

3) abschlachten, töten
Fianden (hier nur von kleinen Tieren, z. B. Hühnern; aber: cūku nuokaut ): nuogriež ... guovi Pas. IX, 204. nuogrieze teļu XII, 470. nuogrieze vērsīti 489. tevi taisās n. XI, 281 (ähnlich 56). se̦ska, kai damanās, visus cāļus nuogriež Zvirgzdine. Refl. -tiês,

3) (für) sich abschneiden:
n. nuo siera Ramkau. nuogriezās nuo tā labu riecienu Janš. Mežv. ļ. I, 19; ‡

4) sich töten
Fianden: tur cilvē̦ks nuogriezies.

Avots: EH II, 47


nogriezt

II nùogriêzt, tr., abschneiden: matus, kūju. bē̦rzim galus nuofriezuši ar sudraba šķērītēm BW. 14095, 2. Refl. - tiês,

1) sich zerschneiden werden:
gabals man nuogriezās par lielu]. Subst. nùogriêšana, das Abschneiden; nùogriêzẽjs, wer abschnittene, das Abgeschnittenhaben: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostīt Etn. II, 121.

Avots: ME II, 787