noguldīt
nùogùldît (unter nùogùldinât ): tad būs ... riezis nuoguldīts (=nuopļauts) Janš. Dzimtene I 2 , 373. Refl. -tiês, = ‡ nùogulsnêt(iês): šās kaļķu akmeņu kārtas nuo ūdeņa nuoguldījās Pēt. Av. IV, 45.
Avots: EH II, 47
Avots: EH II, 47
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noguldīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noguldīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: