Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nojs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nojs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

akmenojs

akmenuojs, akmeņuôts, akmiņuôts (li. akmenúotas "steinig"),

1) steinig, voller Steine:
tautu zeme akmeņuota BW. 7417; akmiņuota 7476;

2) steinern, von Stein:
akmiņuota gulu sē̦ta Ltd. 1021. dieviņš brauca akmenuoju (Var.: akmināju, akmeņuotu und gen. s. akmeņa) kumeliņu BW. 34067, 6.

Avots: ME I, 64

nojs

nuõjs (unter nuõjas): stādiņi n. nuokaltuši ar tuo siltuo laiku Seyershof.

Avots: EH II, 50

sārnojs

sārnuojs, mit sārņi bedeckt, unsauber: sārnuojām (Var.: netīrām) ruociņām BW. 19611, 2.

Avots: ME III, 807

sūnojs

‡ sūnuojs Heidenfeld, = sûnains: sūnoja pļava; vgl. dazu J. Kauliņš FBR. XIV, 73.

Avots: EH II, 608

šūnojs

‡ šūnuojs, poros: kaļķakmeņi, kas iekapse̦lē̦tiem zariņiem ... satrūduot paliek pilni mazu caurumiņu, ir šūnuoji FBR. XIV, 72.

Avots: EH II, 659

velēnojs

‡ ve̦lē̦nuojs, reich an ve̦lē̦nas 1 (?): ve̦lē̦nuoja zeme Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH II, 769

vienojs

viênuõjs A.-Ottenhof, viên˙nuõjs Ruj., Salisb., viennuojas U. (unter nuojas), Adv., immerfort, fortwährend, ununterbrochen.

Avots: ME IV, 662

zvīnojs

‡ zvĩnuojs AP., = zvīnaîns 2.

Avots: EH II, 816

Šķirkļa skaidrojumā (1)

gnajs

gnajs, gna[j]iņš, eine ganz unbedeutende Quantität ("nieciņš, piciņa, drusciņa"): cibiņā biezpiens vien bija, un maliņā tāds gna[j]iņš sviesta Ramkau. [Zu r. гной "Eiter, Dünger"? Vgl. semasiologisch etwa le. sũds (eigentl. Mist, Dünger)"nicht der Rede wert" U. Und zwar weist die Aussprache mit o (gnojs) in Lasd. n. A. XIII, 252 und Druw. n. Etn. IV, 49 wohl auf Entlehnung aus dem Russischen.]

Avots: ME I, 633