nokārkuļot
nùokārkuļuôt, [einen röchelnden Laut von sich geben MSil.]: pārliecinājies, ka ne˙viena tuvumā nav, viņš nuokārkuļuoja A. XVI, 516; ["sterben" Gramsden.]
Avots: ME II, 796
Avots: ME II, 796
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nokārkuļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nokārkuļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: