nokārpīt
[nùokārpît,
1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;
2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,
1) sich abschinden
Ruj., Bauske;
2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;
3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]
Avots: ME II, 796
1) abscharren, abschaben, abkratzen:
n. ābelēm sūnu Wandsen; kaķis nuokārpījis pe̦lavas nuo griestiem Salis;
2) wühlend od. sich unruhig bewegend hinunterstossen:
bē˙rns nuokārpījis se̦gu Dond. Refl. - tiês,
1) sich abschinden
Ruj., Bauske;
2) durch unruhige Bewegungen sich entblössen:
bē̦rns nuokārpījies pliks Dond.;
3) "nuospirināties": cālis nuokārpījās Bauske.]
Avots: ME II, 796