nokancināt
nùokañcinât [li. nukankìnti "abquälen], tr., verzögern: tu man nuokancini ar savu pļāpāšanu tik laiku Sassn. n. RKr. XVII, 41. saimnieks mani pus˙vasaru nuokancināja kamē̦r dabūju pastalas Dond.
Avots: ME II, 794
Avots: ME II, 794
'nokancināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: