nokaulēt
nùokaũlêt, tr., abdingen, abfeilschen: nu zellis kaulas, kaulas, nevar nuokaulēt LP. VI, 696. Refl. - tiês, sich abfeilschen, abdingen: ļaujas nuokaulēties MWM. XI, 187.
Avots: ME II, 795
Avots: ME II, 795
'nokaulēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: