noklāņot
‡ nùoklāņuôt, wackelnd hingehen (?): bez truokšņa nuoklāņuojis līdz turienei Janš. Atpūta, № 379, S. 5. Refl. -tiês, sich bücken: ze̦mu nuoklāņuojas Janš. Mežv. ļ. II, 435.
Avots: EH II, 53
Avots: EH II, 53
'noklāņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: