noklaudzēt
nùoklaudzêt, intr., hinklappern: aizmšmaucies, ka zābaki vien nuoklaudz A. XX, 950. durvis nuoklaudzēja XX, 243. Refl. - tiês, ein starkes, bald aufhörendes Geklapper erzeugen: viņa bija pa durvīm laukā, tâ ka tās nuoklaudzējās vien A. XXI, 663.
Avots: ME II, 797
Avots: ME II, 797