noklusēt
nùoklusêt, ‡
2) still werden, zu schweigen anfangen:
sievietes nuoklusēja Vanagu ligzda 210.
Avots: EH II, 54
2) still werden, zu schweigen anfangen:
sievietes nuoklusēja Vanagu ligzda 210.
Avots: EH II, 54
'noklusēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: