nokukstēt
‡ nuokukstêt, einen gewissen Laut von sich geben: viņa tâ savādi zem apse̦gas nuokukst, tâ, it kâ nuorītu mazu smiekliņu A. Brigadere Dievs, daba, darbs 276.
Avots: EH II, 57
Avots: EH II, 57
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nokukstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nokukstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: