nolaizīt
nùolàizît, [li. nulaižýti], tr., ablecken: Sprw. brangs kâ nuolaizīts teļš. Refl. - tiês, sich ablecken: pierādīšanu viņiem nav - lai nuolaizās!
Avots: ME II, 808
Avots: ME II, 808
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nolaizīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nolaizīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: