noliedēt
nùoliêdêt, tr., beregnen: piķa lietus nuoliedējis mātes meitume̦lnu LP. VI, 832. [Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden: slapjš nuoliedējies.]
Avots: ME II, 812
Avots: ME II, 812
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noliedēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noliedēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: