nolillāt
nùolil˜lât, tr.,
1) vertun, vergueden:
tē̦va mantu Latv.;
2) zu Ende bringen, verfertigen;
pa trīs gadi vienu zeķi kâ lillāt nuolillāju BW. 10447.
Avots: ME II, 811
1) vertun, vergueden:
tē̦va mantu Latv.;
2) zu Ende bringen, verfertigen;
pa trīs gadi vienu zeķi kâ lillāt nuolillāju BW. 10447.
Avots: ME II, 811