nomīt
I nùomĩt: n. ("?") linsē̦klas Oknist n. FBR. XV, 184; n. (ausgerben?) ādas Seyershof. ‡ Refl. -tiês Vank, u. a., unversehens niedergetreten (zertreten) werden: man nuominās puķe, pirksts.
Avots: EH II, 69
Avots: EH II, 69
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nomīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nomīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
nomīt
‡ II nuomĩt (mit î zu lesen?) Frauenb. "umtauschen"; "abtauschen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.: n. pļavu Frauenb.
Avots: EH II, 69
Avots: EH II, 69
nomīt
nùomĩt [li. numìnti], tr., nieder -, abtreten, abtrampeln: zaļa zâle gauži raud kājiņām nuominama BW. 28998. zābaki pa˙visam šķībi nuomītiem papēžiem Sil.
Avots: ME II, 821
Avots: ME II, 821
nomīties
nomīties
nùomîtiês, einen schlechten Tausch machen, beim Tausche betrogen werden: viņš pa˙visam nuomijies Bers.
Avots: ME II, 821
Avots: ME II, 821