nomanīt
nùomanît: tuo (dziesmu) bērniņi nuomanīj[u]ši BW. 1016, 4 var. Refl. -tiês: n. gar malu Saikava.
Avots: EH II, 66
Avots: EH II, 66
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nomanīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nomanīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nomanīt
nuomanît [li. numanýti], tr., abmerken, bemerken, wahrnehmen; entnehmen: kāds puisis tuo nuomanījis Etn. III, 79. pie viņas bija nuomanāms, ka tā nelika viņas piktuma ne˙maz vē̦rā Kaudz. Refl. -tiês, sich schnell davonmachen Spr.: viņš žigli nuomanījās pruom.
Avots: ME II, 816
Avots: ME II, 816