nomiglāt
‡ nuomiglât Frauenb., (fein) zu regnen aufhören: būtu nuomiglājis un kļuvis jauks! Refl. -tiês (mit â ) Linden in Kurl., sich benebeln, s. auca ME. unter nùomigluôt.
Avots: EH II, 68
Avots: EH II, 68
'nomiglāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: