nomirgot
nùomirguôt, intr., tr., hinblitzen, hervorblinken, schnell verschwinden: kur lielais vērsis ragu liks, tur mirgu vien nuomirguos MWM. VIII, 246. saule caur priedēm tikai nuomirguo vien Latv.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nomirgot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nomirgot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: