nomizot
nùomizuôt,
2) (intr˙!): auch Golg., Ramkau;
3): auch Orellen, Pas. VIl 385. VIII, 276.
Avots: EH II, 69
2) (intr˙!): auch Golg., Ramkau;
3): auch Orellen, Pas. VIl 385. VIII, 276.
Avots: EH II, 69
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nomizot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nomizot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nomizot
nùomizuôt, nùomizât,
1) tr., abrinden:
kuoku. viņš ņēma tuos kuociņus, kuo bij nuomizājis I Mos. 30, 38;
2) stumpf machen:
vēl zuobus sev nuomizuoju Adam. ja zuobi jau nuomizuoti Straut.; häufiger intr., so auch nùomizêt [Walk, Siuxt u. a.], nùomizt, stumpf werden: zuobi nuomiz nuo skābiem ābuoliem Schwanb. āžam zuobi nuomizēja (Var.: nuomizuoja, nuomizuši, nuomizājuši 14838), blīgznes mizu mizuojuot BW. 15576;
3) abprügeln:
reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. tas kundziņż būtu tik krietni nuomizuojams JR. IV, 87, [auch um Mitau und in Druw.];
4) zurücklegen
Ruhental: labu gabalu jau nuomizuojām kājām, vēl labs gabals kuo mizuot Peb. Refl. - tiês, sich abrinden, sich ablösen, einhauen, sich gütlich tun: duomāju labi nuomizāties Līb.
Avots: ME II, 821
1) tr., abrinden:
kuoku. viņš ņēma tuos kuociņus, kuo bij nuomizājis I Mos. 30, 38;
2) stumpf machen:
vēl zuobus sev nuomizuoju Adam. ja zuobi jau nuomizuoti Straut.; häufiger intr., so auch nùomizêt [Walk, Siuxt u. a.], nùomizt, stumpf werden: zuobi nuomiz nuo skābiem ābuoliem Schwanb. āžam zuobi nuomizēja (Var.: nuomizuoja, nuomizuši, nuomizājuši 14838), blīgznes mizu mizuojuot BW. 15576;
3) abprügeln:
reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. tas kundziņż būtu tik krietni nuomizuojams JR. IV, 87, [auch um Mitau und in Druw.];
4) zurücklegen
Ruhental: labu gabalu jau nuomizuojām kājām, vēl labs gabals kuo mizuot Peb. Refl. - tiês, sich abrinden, sich ablösen, einhauen, sich gütlich tun: duomāju labi nuomizāties Līb.
Avots: ME II, 821