nomocīt
nùomuõcît, ‡
3) mühsam zu Ende bringen:
beidzuot nuomuocījusi lūgšanu līdz galam Pas. VI, 37.
Avots: EH II, 71
3) mühsam zu Ende bringen:
beidzuot nuomuocījusi lūgšanu līdz galam Pas. VI, 37.
Avots: EH II, 71
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nomocīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nomocīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nomocīt
nùomuõcît, tr.,
1) abquälen, abmartern, abplacken:
kuo palīdz daiļai augt, kad tautiņas nuomuocīja? BW 21419. man bij viena skaista dziesma, tuo bij bē̦rni nuomuocījuši BW. 1016;
[2) mühsam verschlucken:
slimniekam tuo pašu mazumiņu bij grūti nuomuocīt (= nuodzert, iedabūt) Lis.] Refl. - tiês, sich abquälen, sich abplacken: pats nuomuocījies ar slapju galviņu LP. VII, 989.
Avots: ME II, 823, 824
1) abquälen, abmartern, abplacken:
kuo palīdz daiļai augt, kad tautiņas nuomuocīja? BW 21419. man bij viena skaista dziesma, tuo bij bē̦rni nuomuocījuši BW. 1016;
[2) mühsam verschlucken:
slimniekam tuo pašu mazumiņu bij grūti nuomuocīt (= nuodzert, iedabūt) Lis.] Refl. - tiês, sich abquälen, sich abplacken: pats nuomuocījies ar slapju galviņu LP. VII, 989.
Avots: ME II, 823, 824