noplicināt
nùoplicinât, Refl. -tiês,
1): auch Frauenb.; ‡
2) erschöpft werden (vom Boden)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043: lauki tâ ... nuoplicinājās Jauns. Augšz. 50.
Avots: EH II, 76
1): auch Frauenb.; ‡
2) erschöpft werden (vom Boden)
N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043: lauki tâ ... nuoplicinājās Jauns. Augšz. 50.
Avots: EH II, 76