nopurkšķētnùopur̂kšķêt, ‡2) eine kurze Weile schwirren: irbes cēlās, - nuopurkšķēja vien Vank.Avots: EH II, 78
nopurkšķētnùopur̂kšķêt, nùopur̂kšêt, intr., hermurmeln, prusten: "trīs graši", viņš nuopurkš Dok. A. Refl. -tiês, stark prusten, hermurmeln: zirgs bailīgi nuopurkšas Saul.Avots: ME II, 834