norakāt
[nùorakât,
1) zerwühlen, aufgraben:
cūkas nuorakājušasmauru;
2) abgraben, grabend niedriger machen od. abtragen:
kalniņš ar lāpstu nuorakāts. Refl. -tiês, eine Zeitlang grabend wühlen: nuorakājās tur cauru dienu, bet ne˙kā neizdarīja Nigr.]
Avots: ME II, 836
1) zerwühlen, aufgraben:
cūkas nuorakājušasmauru;
2) abgraben, grabend niedriger machen od. abtragen:
kalniņš ar lāpstu nuorakāts. Refl. -tiês, eine Zeitlang grabend wühlen: nuorakājās tur cauru dienu, bet ne˙kā neizdarīja Nigr.]
Avots: ME II, 836