Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'noraut' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'noraut' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

noraut

nùoraût,

5): n. ve̦zumu C.;

6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡

7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡

8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter

3);

9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡

10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡

11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,

2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;

3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡

5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.;

6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.

Avots: EH II, 80


noraut

nùoraût, tr.,

1) abpflücken, schnell abziehen:
ce̦puri, puķes, zābakus, kažuoku. ne lapiņas nenuorāvu BW. 10981. es nebiju putna bē̦rns kâ nuo zara nuoraunams Ltd. 1896. viņš ātri nuorāva svārkus. nuorāva abiem jē̦riem ādas kâ tāstis Kaudz. zars nuorāva ce̦purīti BW. 33622. nuoraut linus, Flachs abraufen Etn. III, 134;

2) wegreissen, wegschaffen, dahinraffen, abholen:
kur tad tie nuorāvuši manu ce̦puri? Lapsk. ve̦lns nuorāva vīra māti BW. 14154, 4. viņš nuorāva mani gar zemi, er riss, warf mich zu Boden;

3) abknappen, abziehen, entziehen:
tāds nuoraus mē̦ru un svaru Kaudz.; daļu nuoraut nuo algas. guovis nuorauj pienu [od. nuoraujas Vank.], die Kühe geben nicht mehr Milch LP. VII, 534. nuoraut vienu aci, ein wenig schlafen Grünh.;

4) abbrechen, zu reden aufhören, unterbrechen:
vecīte nuorāva valuodu Aps. [viņš pats vēl, it kâ nuobijies par savu pārdruošuo ideju, nuorāva balsu De̦glavs Rīga II, 1, 481.] mātes acumirklī nuorāva iesāktuo sarunu Purap. "kuo tur nu runāt?"nuorāva Trīna MWM. IX, 588;

5) = nuoraukt: nuoraut zeķi, kaudzi C., Kokn., Mt.;

[6) stumpf machen:
n. zuobus Seew. n. U.] Refl. -tiês,

1) für sich abreissen, abpflücken:
es gaŗām te̦cē̦dama visus piecus nuorāvuos BW. 10290;

2) sich losreissen, sich befreien:
zirgs nuorāvies un aizskrējis pruojām LP. VI, 321;

3) geringer werden, versiechen:
manai guovij piens pa˙visam nuorā-vies A. XVIII, 206. [nuorauts nuo miesas U., abgemagert;

4) sich entziehen, entweichen
U.]

Avots: ME II, 838