1) tr., vertrauern: skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;
2) intr., eine Zeit trauern: gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês,sich abkümmern, sich abhärmen:nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris,traurig.