nùoskrìet [li.
nuskriẽti "mit dem Zirkel eine Kreisfläche abreissen"],1) intr.,
hinlaufen, weglaufen, hinab-, herablaufen, verlaufen, abfliessen: nuoskriet uz mežu, nuo kalna. tuo dzirduot, viņam nuoskrēja za jš gar acim. (es nevaru ni˙kur nuoskriet Pas. II, 72.]
putni nuo zariem nuoskrien Dan. 4, 1 l.
vai ūdeņi jau nuoskrējuši nuo zemes virsus? I Mos. 8, 8;
2) überströmt werden: man nuoskrēja brūni svārki... asinīm BW. 34043, 11;
3) tr., ablaufen, eine Strecke laufend zuīücklegen: es
nuoskrēju divi verstes vienā skriešanā;4) abjagen, abrennen: nuoskrej tē̦va kumeliņu BW. 12965, 1.
zirgs nuoskriets putās Etn. II, 33;
5) im Laufen übertreffen, überholen: tu jau nevari manu divi gadu ve̦cuo brāli nuoskriet LP. VI, 376. Refl.
-tiês,1) verlaufen: nuolēmu nuogaidīt, kamē̦r ūdeņi nuoskrienas Latv.;
2) Gberströmt werden: vīrs nuoskrējies ar asinīm Degl.;
3) sich ablaufen, sich die Beine ablaufen: nuoskrējies kâ suns. man ve̦cam cilvē̦kam ik˙dienas jānuoskrienas A. XIII, 41;
4) um die Wette laufen: iesim uz nuoskriešanuos! Kursiten.
Avots: ME II,
849