noslenēt
nùoslenêt, tr.,
1) bis zur Ohnmacht abprügeln:
ta ta nu viņu nuoslenēja pie pagasta tiesas Mag. XIII, 3, 50, [C., Kreuzb., Wandsen;
2) beschmutzen:
bē̦rns nuaslenējis priekšautu Bauske, Arrasch, Schujen;
3) mit Speichel besudeln:
teļš nuoslenējis kažuoku Jürg.].
Avots: ME II, 852
1) bis zur Ohnmacht abprügeln:
ta ta nu viņu nuoslenēja pie pagasta tiesas Mag. XIII, 3, 50, [C., Kreuzb., Wandsen;
2) beschmutzen:
bē̦rns nuaslenējis priekšautu Bauske, Arrasch, Schujen;
3) mit Speichel besudeln:
teļš nuoslenējis kažuoku Jürg.].
Avots: ME II, 852