nosnigt
nùosnigt [li. nusnìgti], intr.,
1) beschneien, sich mit Schnee bedecken:
balta nāca tautu meita, kâ ar sniegu nuosniguse BW. 21517;
2) herabschneien:
bij nuosnigusi krietna kārta sniega A. XII, 356.
Avots: ME II, 855
1) beschneien, sich mit Schnee bedecken:
balta nāca tautu meita, kâ ar sniegu nuosniguse BW. 21517;
2) herabschneien:
bij nuosnigusi krietna kārta sniega A. XII, 356.
Avots: ME II, 855