nùosùodît, tr., verdammen, verurteilen:dievs, nuosuodi tuos kalējus, kas vizuļus kaldināja! BW. 13543, 3. ar (uz LP. II, 60) nāvi nuosuodīt,zum Tode verurteilen:ķēniņš nuosuoda me̦lkuļus ar nāvi LP. III, 82. ak tu dieva nuosuodāms,ach du verdammter Kerl! BW. 19190, 1; 23260. Refl. -tiês,schwören, beteuern; [sich verwünschen, verfluchen U.].