nospurgt
nùospurgt,
1) [sich abprusten]:
nuogulējusies, nuospurgusi un drīz vien atžilbusi Janš.[Bārenīte 63;
2) schwirrend wegfliegen:
putns nuospurdza nuo zara Nigr., Bauske;
3) schwirrende Laute von sich geben:
spārni vien nuospurdza Warkl. Refl. -tiês, sich abprusten Sunzel.]
Avots: ME II, 857
1) [sich abprusten]:
nuogulējusies, nuospurgusi un drīz vien atžilbusi Janš.[Bārenīte 63;
2) schwirrend wegfliegen:
putns nuospurdza nuo zara Nigr., Bauske;
3) schwirrende Laute von sich geben:
spārni vien nuospurdza Warkl. Refl. -tiês, sich abprusten Sunzel.]
Avots: ME II, 857