nostaipīt
nùostàipît, tr., freqn.,
1) wiederholt hinstrecken, ausstrecken, hinziehen:
luocekļus;
2) streckend überziehen:
ar vīnstīgājiem nuostaipīta veranda Duomas II, 1253. Refl. -tiês, sich recken, sich hinstrecken: viņš nuostaipījās vien.
Avots: ME II, 858
1) wiederholt hinstrecken, ausstrecken, hinziehen:
luocekļus;
2) streckend überziehen:
ar vīnstīgājiem nuostaipīta veranda Duomas II, 1253. Refl. -tiês, sich recken, sich hinstrecken: viņš nuostaipījās vien.
Avots: ME II, 858