nostinkstēt
nùostiñkstêt, nùostinkšķêt, nùostiñkšêt, tr., einen klingenden, klirrenden Schall von sich geben: kniepadata nuokrita zemē, ka nuostinkstēja vien Ahs. n. RKr. XVII, 43.
Avots: ME II, 859
Avots: ME II, 859
'nostinkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: